Roka Pagrabs

The Doors – The Doors

“The Darkness” klāt neķeršos, labāk apskatīt kaut ko labāku – The Doors. Starp citu, otrais “self-titled” albums pēc kārtas.

Katru dziesmu apskatīt atsevišķi nav jēgas – sliktas te atrast nevar. Pati slavenākā ir “Light My Fire” un tās piedziedājuma frāzi “Come on baby, light my fire” noteikti dzirdējis gandrīz katrs. Vēl viens pazīstams gabals ir “Break On Through (To the Other Side)”.  Kaut ko labu var pateikt par katru ierakstu – gan par lēnajām “”The Crystal Ship” un “End of the Night”, bez šaubām par “Alabama Song (Whiskey Bar)”, kura man liekas nedaudz dīvaina, bet šis dīvainums tikai pastiprina tās lieliskumu. Tikpat lieliskas ir arī “Soul Kitchen” un kaverētais Vilija Diksona “Back Door Man”. Protams, nedrīkst aizmirst par noslēdzošo “The End”. Vienvārdsakot – izcili. Pavadījums pārsvarā balstīts uz virtuozo Manzareka taustiņspēli, bet Krīgera ģitāra un Desmonda bungas arī netiek atstātas novārtā(piemēram, Krīgera solo iekš “Soul Kitchen”). Un protams, Džima Morisona vokāls. Ja tu esi dzirdējis, tad tu saproti, par ko es runāju, ja ne – tad tas tev vēl priekšā.

Ilgi svārstījos, vai tiešām ielikt pirmo desmitnieku bloga vēsturē, jo es tikpat labi varu sagaidīt arī ko vēl labāku. Bet tomēr – ja par nevienu dziesmu albumā nevar teikt, ka tā vienkārši ir laba, tad laikam tomēr nav variantu.

Vērtējums: 10.0

13 maija, 2009 - Posted by Gundars Latgalovičs | 1967, The Doors