Roka Pagrabs

Wolfmother – Wolfmother

Šī  grupa līdz šim ir izdevusi tikai vienu albumu, šogad tiek solīts otrais, bet pagaidām tikšu galā ar pirmo no 2005. gada.

Ievadošā “Colossal” diezgan labi attaisno savu nosaukumu. Ģitāras rifs jau liekas kaut kur dzirdēts. “Woman” ir vēl labāka. Šo dziesmu nedaudz var pielīdzināt Led Zeppelin “Communication Breakdown” – īsa, enerģiska, rifs atkārtojas gandrīz visā dziesmas garumā. “White Unicorn” nav tik agresīva kā pirmās divas, bet arī šis ir viens lielisks gabals. “Pyramid” lieku nedaudz zemāk nekā iepriekšējās, bet tā tik un tā ir pieņemama. “Mind’s Eye” pagaidām ir vismierīgākā dziesma. Ērģeļu skaņas dziesmas otrajā pusē – lieliski. “Joker & the Thief” mani īpaši nepiesaista, bet galīgi slikta arī nav. Arī  “Dimension” par izcilu nenosauksi. “Where Eagles Have Been” – mierīgās daļas ir pat ļoti OK, agresīvās šoreiz nav izdevušās. “Apple Tree” diezgan ātras daļas mijas ar lēnākām, tās liekas pat nedaudz blūzīgas. “”Tales from the Forest of Gnomes” – ik pa laikam psihodēlija, ik pa laikam kas ātrāks. “Witchcraft” ir kaut kas līdzīgs albuma sākuma dziesmām, gan ne tik laba. Pēdējo dziesmu sauc “Vagabond” – dziesma ar visalternatīvāko skanējumu albumā.

Lieliski, ka arī 21. gadsimtā uzrodas kāda jauna grupa, kas spēlē smago roku. Vēl viens šāds piemērs ir “The Darkness”, kuru uz pusi garāko diskogrāfiju visticamāk apskatīšu nākamo. Albuma sākums ļoti spēcīgs, turpinājums mazāk, bet tik un tā klausīties var. Atsauc tik ļoti 70. gadus, cik mūsdienas. Gaidu viņu jauno albumu un vēl kādu laiku dabūšu pagaidīt. Līdz septembrim

Vērtējums: 8.5

12 maija, 2009 - Posted by Gundars Latgalovičs | 2005, Wolfmother