Roka Pagrabs

U2 – Pop

Albuma nosaukums labu nevēsta, bet nekas – varbūt tas ir maldinoši.

Vai arī tomēr nav. Ievadošā “Discothèque” ir dziesma ar pretīgu nosaukumu un klausoties arī nekā īpaši labāka nav. Tomēr vēl ne šausmīgi slikti. Par katastrofu nenosauksi arī “Do You Feel Loved”. “Mofo” ir pretīgs tehno. “If God Will Send His Angels man tīri labi patīk, tā ir lēna un skaista balāde. Arī “Staring at the Sun” ir laba. Man nav pretenziju arī pret “Last Night on Earth”. Pieņemamo dziesmu sarakstu turpina arī “Gone” un man jau sākt likties, ka šis albums ir lielisks salīdzinājumā ar manām iepriekšējām domām. “Miami” gan ir diezgan pārliecinošs murgs. “The Playboy Mansion” – viduvēja. Pēc iesākuma man likās, ka tas ir hip-hops, jo kaut kur pa radio esmu dzirdējis līdzīgu iesākumu. “If You Wear That Velvet Dress” – nedaudz virs viduvēja. “Please” nav slikta, bet arī ne ļoti laba. Dziesmas nosaukums, kurš tekstā atkārtojas ļoti daudz, uz beigām sāk kaitināt. Noslēdzošā “Wake Up Dead Man” ir salīdzinoši labs noslēgums šim ierakstam.

Sākums briesmīgs, vidus labs, beigas viduvējas. Tomēr ne tik traki, kā biju domājis.

Vērtējums: 6.5

6 maija, 2009 - Posted by Gundars Latgalovičs | 1997, U2